Dārza ieziemošana
Rudenī ir nepieciešams mēslot dārzu ar rudenim paredzētiem minerālmēsliem, lai augi savlaicīgi sagatavoties ziemas mieram. Rudenim paredzētie mēslojumi parasti satur vairāk fosfora un kālija, kas palīdz nobriedināt dzinumus un sagatavot augu ziemai. Pavasara mēslojumiem klāt ir slāpeklis, kas paredzēts, lai augs varētu pilnvērtīgi izdzīt zaļās auga daļas un nodrošināt fotosintēzi. Siltās rudens dienas pirms pirmajiem saliem ir pēdējais brīdis ziemciešu un augu mēslošanai. Ziemciešu mēslošana ir vēlama, kamēr gaisa temperatūra vēl ir +10 °C. Ja augi tiek mēsloti vēlāk, tie vairs neuzņem mēslojumu un, tas gluži vienkārši iet zudumos. Ziemciešu kultūras mēdz apgriezt, atstājot no zemes 10- 15 cm augu kātus. Ja ziemcietes neapgriež, tās noteikti ir jāapgriež pavasarī, lai netraucētu jauno dzinumu attīstībā. Nav stingri noteikts, ka ziemcietes ir jāgriež rudenī, ja ziemcietes atstāj uz ziemu, to saknes, gumi un dzinumi tiek pasargāti, kā arī ziemas salnās ziemciešu stādījumi izskatās dekoratīvi.
ziemas salnās ziemciešu stādījumi izskatās dekoratīvi
Nereti dārza saimniekiem patīk rudenī dārzu nokopt tīru, nogriezt visas ziemcietes, savākt nobirušās lapas, taču dabā nobirušās lapas piesedz auga saknes, dod tām siltumu un barības vielas – trūdvielas, no kā saknēm baroties pavasarī.
Liels risks ir auga pārlieku pa daudz sasegšana, kā arī pāragra sasegšana. Kad ir apgriezti lakstaugi, nogrieztas hortenziju ziedkopas un apgrieztas rozes, augu saknes un auga stumbru piesedz ar kūdru, smalki sijātu mulču vai zāģu skaidām.
Kad apgrieztas rozes, augu saknes un auga stumbru piesedz ar kūdru, smalki sijātu mulču vai zāģu skaidām.
Vēlāk, kad tuvojas ziemas pirmais sniegs, rozes var apsegt ar egļu zariem. Taču viena no biežāk pieļautajām kļūdām ir auga pārlieku un pāragra sasegšana. Šādos gadījumos augi izsūt un aiziet bojā. Ja tiek salikts pārāk daudz egļu zaru, tajos var iemitināties arī dažādi grauzēji, nodrošinot tiem labu, siltu mājvietu.
Augļu krūmi ir aukstumizturīgi, un tiem nav vajadzīgas papildu rūpes. Taču no ziemas ir jāpasargā ziedošie krūmi, tādi kā hortenzijas un rododendri. Bieži vien dārzniekiem un dārzu entuziastiem šķiet, ka rudenī zeme ir pietiekoši slapja, taču patiesībā mitrums var nenonākt līdz auga saknēm, tāpēc ir svarīgi pirms ieziemošanas augus bagātīgi salaistīt. Piemēram, rododendrs ar lapām sasūc visu ūdeni tajās un tādējādi labāk pārziemo. Sausos rudeņos un ziemās augiem nepieciešama papildu laistīšana, jo ne vien aukstums, bet arī sausa zeme veicina izsalšanu. Ziemas laikā krūmaugus var saudzīgi apbērt arī ar sniegu, tādā veidā, kad laikapstākļi ir svārstīgi, izkūstošais sniegs padzirda augus. Krūmiem lielāko apgriešanu veic pavasarī, kad ir redzams, kuri dzinumi ir pārziemojuši. Skujeņus nepieciešams jau rudenī iztīrīt no brūnajām skujām, jo tās uzsūc lieku mitrumu un tajās var arī iemitināties dažādi kaitēkļi.
Ieziemošana ir svarīga arī podos audzētām kultūrām. Podos parasti audzē augus, kas nav piemēroti mūsu klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, olīvkokus vai platlapu hortenzijas.
Ieziemošana ir svarīga arī podos audzētām kultūrām.
Šos augus būtiski nest iekštelpās, kad ārā gaisa temperatūra sasniedz no +5 °C līdz +10 °C, augu glabāšana var būt piemēram, uz verandas. Svarīgi, lai ziemas laikā šie augi nav pārlieku mitri.